Rezultāti PlayStation spēlēšanai līdz pustrijiem naktī var būt plašā amplitūdā - no pēcākas nožēlas līdz pat... uzvarai ATP turnīrā. Un tas pēdējais ne vairs naktī un ne vairs ekrānā.
Ernests Gulbis pēc triumfa Delreibīčā izteicās, ka finālmača laikā neesot jutis spriedzi. Varbūt Hernan Gumy ir vienkārši labs psihologs, bet varbūt visu spriedzi bija paņēmusi spēļu konsole?
Vai, spēlējot kādu rallija simulatoru, esat mēģinājuši novirzīt savas domas uz kaut ko nomierinošu (vai vismaz tādu, kas nerada vēlmi aktīvi iejaukties)? Rezultāti varētu būt pārsteidzoši, jo uz šo nomierinošo motīvu jūs novirzāt arī lielu daļu sava saspringuma potenciāla, bet virtuālo spēkratu vadāt... tieši tā, autopilotā! Protams, atbilstoši savai tehniskajai sagavotībai un iemaņām.
Autopilotu pēc tik veiksmīgās olimpiskās biatlona stafetes piesauca arī Ole Einar Bjoerndalen. Un Gerda Krūmiņa varbūt nemaz neapzinās, cik vieda ir viņas atziņa, ka "nevajag gribēt (lasi - domāt), vajag darīt".
Tiesa, zelta maliņai neiztikt bez paša mākoņa - autopilots var būt neatvairāms rezultāta izteiksmē, taču dos mazāk kaifa par to, ko darāt. Lai nu kā, izvēle un līdzsvara atrašana ir un paliek katra sportista (un geimera) ziņā.
otrdiena, marts 02, 2010
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)







0 komentāri:
Ierakstīt komentāru